Kāpēc tu neatceries ķīniešu hieroglifus? Jo izmanto nepareizo metodi

Vai tev kādreiz ir bijis tā, ka tu skaties uz kādu ķīniešu hieroglifu un jūties tā, it kā redzētu bezjēdzīgu svītru kaudzi, ko var iegaumēt tikai ar mehānisku iegaumēšanu? Šodien atceries, rīt aizmirsti. Iemācījies simtiem hieroglifu, bet, ieraugot jaunu, tas joprojām šķiet kā svešinieks.

Tāda sajūta ir kā mācīties gatavot ar aizsietām acīm.

Iedomājies, kāds tev iedod pavārgrāmatu, kas bieza kā ķieģelis, ar tūkstošiem recepšu. Viņi saka: “Iegaumē visas sastāvdaļas un pagatavošanas soļus katram ēdienam.” Tu sāc iegaumēt: “Gong Bao cālis: cāļa gaļa, gurķi, zemesrieksti, čili…”, un tad “Yu Xiang cūkgaļa: cūkgaļa, melnās sēnes, bambusa dzinumi, burkāni…”

Tu, iespējams, knapi atcerēsies dažus ēdienus, bet tu nekad neiemācīsies gatavot. Jo tu nesaproti pašas sastāvdaļas. Tu nezini, ka sojas mērce ir sāļa, etiķis ir skābs, un čili ir ass. Tāpēc katrs ēdiens tev ir jauns, no nulles jāiegaumējams uzdevums.

Daudzi no mums ķīniešu hieroglifus mācās ar šo “recepšu iegaumēšanas” muļķīgo metodi.

Beidz iegaumēt receptes, mācies būt šefpavārs

Īsts šefpavārs nepaļaujas uz recepšu iegaumēšanu, bet gan uz sastāvdaļu izpratni. Viņš zina, ka “zivs” (魚) garša ir izsmalcināta, “aitas gaļas” (羊) garša ir specifiska, un, apvienojot tās, veidojas “svaiguma”/“garduma” (鲜) nozīme. Viņš saprot, ka “uguns” (火) apzīmē karstumu un gatavošanu, tāpēc hieroglifi, piemēram, “cepināt” (烤), “apcept” (炒), “sautēt” (炖), ir cieši saistīti ar uguni.

Arī ķīniešu hieroglifi ir tādi paši. Tie nav nejaušu svītru kaudze, bet gan gudra sistēma, kas sastāv no “sastāvdaļām” (pamatelementiem).

Piemēram, ja tu pazīsti “koku” (木), tas ir kā pazīt koksnes “sastāvdaļu”. Vai tad, kad tu redzi “mežu” (林) un “biezu mežu” (森), tie tev joprojām šķitīs sveši? Tu uzreiz redzēsi, ka tie apzīmē daudz koku, kas savākušies kopā.

Vēl viens piemērs ir hieroglifs “cilvēks” (人). Kad tas atrodas blakus “kokam” (木), veidojas “atpūta” (休) – cilvēks atpūšas zem koka, cik tas ir tēlains. Kad cilvēks izpleš rokas, lai aizsargātu kaut ko aiz sevis, veidojas “aizsargāt” (保).

Kad tu sāksi izmantot šo “šefpavāra domāšanas veidu”, lai sadalītu hieroglifus, tu atklāsi, ka mācīšanās vairs nav sāpīga atmiņu trenēšana, bet gan interesanta mīklu risināšanas spēle. Katrs sarežģīts hieroglifs ir “radošs ēdiens”, kas pagatavots no vienkāršām “sastāvdaļām”. Tev vairs nevajadzēs mehāniski iegaumēt, bet tu varēsi ar loģikas un iztēles palīdzību “nogaršot” un saprast stāstu, kas slēpjas aiz tā.

No “izpratnes” līdz “savienojumam”

Tiklīdz tu apgūsi šo metodi, hieroglifi vairs nebūs siena starp tevi un ķīniešu pasauli, bet gan tilts uz to. Tu ilgosies izmantot šos tikko “atšifrētos” vārdus, lai sazinātos un dalītos savās domās.

Bet tad tu varētu saskarties ar jaunu “recepšu” veidu – valodas barjeru. Agrāk, lai sazinātos ar ārzemniekiem, mums bija jāiegaumē sadrumstalotas tūrisma frāzes un gramatikas noteikumi, tieši tāpat kā jāiegaumē receptes; process bija vienlīdz sāpīgs un rezultāti – neapmierinoši.

Par laimi, mēs dzīvojam laikmetā, kurā problēmas var risināt gudrākā veidā.

Gan mācoties, gan sazinoties galvenais ir nojaukt šķēršļus un koncentrēties uz savienošanos. Kad tu sāc izprast hieroglifus ar jaunu domāšanas veidu, kāpēc gan neizmantot arī jaunus rīkus, lai savienotos ar pasauli?

Tieši tāpēc tādi rīki kā Lingogram ir tik iedvesmojoši. Tā ir tērzēšanas lietotne ar iebūvētu AI tulkošanu, kas ļauj brīvi sarunāties ar cilvēkiem no jebkura pasaules stūra savā dzimtajā valodā. Tev vairs nevajag mehāniski iegaumēt citas valodas “receptes”, AI palīdzēs tev veikt šos sarežģītos “gatavošanas soļus”. Tev jākoncentrējas tikai uz pašu saziņu – dalīties savā stāstā, saprast otra domas un veidot patiesus savienojumus.

Tāpēc aizmirsti to biezo “recepšu grāmatu”. Gan mācoties hieroglifus, gan sarunājoties ar pasauli, centies būt gudrs “šefpavārs” – saprast, sadalīt, radīt un pēc tam – savienoties.