Vairs nevajag visu kalt galvā! Ar šo “dzimtas” domāšanas veidu viegli apgūstiet jebkuru svešvalodu

Vai jums kādreiz ir bijusi tāda sajūta, ka esat apņēmies iemācīties jaunu svešvalodu, bet tad ienirstat vārdu jūrā un jūtaties kā mēģinot iegaumēt bezsakarīgu tālruņu grāmatu? Katrs vārds šķiet kā vientuļš svešinieks, ko vienkārši nevar atcerēties.

Tas ir pilnīgi normāli. Lielākā daļa no mums ir maldināti par to, kas ir “mācīšanās”, domājot, ka valodu apguve ir smaga cīņa ar atmiņu.

Bet ko tad, ja es jums pastāstītu, ka tās valodas, kas šķiet pilnīgi nesakarīgas, patiesībā ir “radinieces”?

Iztēlojieties valodas kā milzīgu dzimtu

Iztēlojieties, ka esat ieradies uz lielām dzimtas svinībām. Lielāko daļu ieradušos radinieku jūs nepazīstat – ir brālēns no ziemeļiem un attāls māsīca no dienvidiem. Sākumā visi šķiet sveši.

Bet, sarunājoties, jūs pēkšņi atklājat, ka garā brālēna smiekli ir tieši tādi paši kā jūsu tēvam. Māsīca stāsta stāstus tieši tādā pašā manierē kā jūsu tante. Jūs pat atklājat, ka jums visiem garšo vieni un tie paši ēdieni.

Pēkšņi viņi vairs nav svešinieki. Jūs redzat “dzimtas gēnus” – tās kopīgās iezīmes, kas paslēptas zem atšķirīgiem izskatiem.

Ar valodu apguvi ir tieši tāpat.

Daudzas Eiropas un pat Āzijas valodas nāk no viena un tā paša “valodu aizsācēja”, ko mēs saucam par pirmindoeiropiešu valodu. Tāpat kā liels dzimtas priekštecis, kura pēcnācēji tūkstošiem gadu ir izplatījušies un migrējuši pa visu pasauli.

Laika gaitā Francijā dzīvojošie pēcnācēji sāka runāt franciski, Vācijā dzīvojošie – vāciski, tālie pēcnācēji Irānā runā persiešu valodā, Indijā – hindi valodā. Viņu valodas skan pilnīgi atšķirīgi, bet, ja uzmanīgi vērosiet, jūs atradīsiet tās “dzimtas gēnus”, kas nodoti no paaudzes paaudzē.

Kļūstiet par “valodu detektīvu”, nevis “atmiņas mašīnu”

Kad jums ir šis “dzimtas” koncepts, mācīšanās no smagas darba kļūst par aizraujošu detektīvu spēli. Jūsu uzdevums vairs nav kalt galvā, bet gan meklēt pavedienus.

Aplūkojiet šīs “ģimenes iezīmes”:

• “Tēva” noslēpumi:

  • Angļu valoda: father
  • Vācu valoda: Vater
  • Latīņu valoda: pater Redziet, f-v-p, šie burti vārdā “tēvs” ir pārsteidzoši līdzīgi. Tie ir kā viena un tā pati dzimumzīme uz dzimtas locekļu deguniem.

• “Nakts” kods:

  • Angļu valoda: night
  • Vācu valoda: Nacht
  • Spāņu valoda: noche
  • Franču valoda: nuit Redzat? n un t/ch kombinācija ir kā šīs dzimtas unikālais akcents.

• “Viens” mantošana:

  • Angļu valoda: one
  • Spāņu valoda: uno
  • Franču valoda: un
  • Vācu valoda: ein Tie visi dalās līdzīgos patskaņos un degunskanos.

Kad sākat aplūkot vārdus šādā veidā, jūs atklāsiet, ka nemācāties 100 atsevišķus vārdus, bet gan viena vārda 10 “dialektu” versijas. Starp tām ir likumsakarības un sakari, un atmiņas slogs uzreiz atvieglojas.

Kāpēc dažas valodas šķiet kā “citplanētieši”?

Protams, jūs sastapsieties arī ar dažiem “savādākiem” radiniekiem. Piemēram, kad ar entuziasmu mēģināsiet šo metodi pielietot somu vai ungāru valodai, jūs atklāsiet, ka tā absolūti nedarbojas.

Kāpēc? Tāpēc, ka viņi nemaz nav šīs dzimtas locekļi!

Somu un ungāru valodas nāk no pavisam citas “Urālu valodu saimes” dzimtas. Tas izskaidro, kāpēc tās mums šķiet tik “svešas” un “grūtas”. Tas nav tāpēc, ka tās pašas par sevi būtu sarežģītas, bet gan tāpēc, ka to “gēni” ir pilnīgi atšķirīgi no mums pazīstamajām valodām.

Redzat, izprotot valodu dzimtas, jūs ne tikai atradīsiet mācīšanās īsceļus, bet arī sapratīsiet, kur slēpjas grūtības. Jūs vairs nebūsiet nomākts par to, ka “nevarat iemācīties”, bet gan ar apgaismību sapratīsiet: “Ak, mēs nemaz neesam no vienas dzimtas!”

No šodienas mācieties citādi

Tāpēc nākamreiz, kad atvērsiet svešvalodu grāmatu, lūdzu, vairs neuztveriet to kā pienākumu.

Uztveriet to kā dzimtas dārgumu karti.

• Meklējiet sakarus: Ieraugot jaunu vārdu, nesteidzieties to iegaumēt. Pajautājiet sev: vai tas skan līdzīgi kādam vārdam, ko es jau zinu? Vai tā rakstībā ir kādas pazīstamas likumsakarības?
• Apskaujiet atšķirības: Kad sastopaties ar pilnīgi svešu valodu, novērtējiet tās unikalitāti. Jūs zināt, ka tā nāk no citas, tālas un aizraujošas dzimtas.
• Droši komunicējiet: Valoda galu galā ir paredzēta saziņai. Pat ja zināt tikai dažus “dzimtas vārdus”, droši tos lietojiet.

Protams, pētot šo milzīgo valodu dzimtu, mums vienmēr ir vajadzīgs labs palīgs. Īpaši, ja vēlaties sazināties ar draugiem no dažādām “valodu dzimtām”, labs tulkošanas rīks ir kā gudrs ceļvedis, kas vienmēr ir gatavs palīdzēt.

Tāpēc mēs iesakām Lingogram. Tā nav tikai tērzēšanas lietotne, bet tās iebūvētais AI tulkotājs ļauj jums netraucēti sazināties ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā. Neatkarīgi no tā, vai sarunbiedrs ir jūsu “tuvs radinieks” (piemēram, spāņu valoda) vai nāk no citas “dzimtas” (piemēram, somu valoda), jūs varat viegli uzsākt sarunu, pārvēršot valodu barjeras par kultūras tiltiem.

Patiesais prieks valodu apguvē nav atcerēties, cik daudz vārdu, bet gan atklāt brīnišķīgās saites, kas slēpjas aiz šīs pasaules.

Tā liek jums saprast, ka mēs, cilvēki, lai gan runājam dažādās valodās un mums ir atšķirīga ādas krāsa, tomēr, meklējot saknes, mēs, iespējams, visi reiz esam dzīvojuši zem viena jumta un dalījušies vienā un tajā pašā stāstā.