Beidziet "mācīties" svešvalodas, iemīlaties tajās!

Vai arī tev tā ir:

Katru gadu tu nospraud sev ambiciozus mērķus apgūt svešvalodu, nopērkot kaudzi grāmatu un lejupielādējot vairākas lietotnes. Pirmās dienas esi entuziasma pilns, taču pēc pāris nedēļām sākotnējais spars apdziest kā izlādējies tālrunis.

Grāmatas stūros krāj putekļus, lietotnes klusi guļ tālruņa otrajā ekrānā, un tu sev jautā: "Kāpēc man vienmēr tik ātri apdziest interese?"

Problēma nav tavā neatlaidībā, bet gan tajā, ka jau pašā sākumā esi izvēlējies nepareizu virzienu.

Tu esi uztvēris valodu apguvi kā uzdevumu, nevis kā mīlas dēku.

Vai tu esi "iepazīšanās randiņā" vai "aizrautīgā mīlestībā"?

Iedomājies, kāpēc tu atmestu valodu?

Ļoti iespējams, ka tu to izvēlējies tikai "racionālu" iemeslu dēļ. Piemēram: "Angļu valoda noderēs darbam," "Šķiet, daudzi mācās japāņu valodu," vai "Spāņu valoda ir otrā lielākā valoda pasaulē."

Tas ir kā sarunāts iepazīšanās randiņš. Otrai pusei ir izcili nosacījumi, spīdoša biogrāfija, un visi saka, ka jūs esat "ideāli piemēroti". Taču, skatoties uz otru, tavā sirdī nav nekādu viļņošanos, un sarunāties šķiet kā pildīt uzdevumu. Cik ilgi tu vari noturēties šādās attiecībās?

Man ir draugs, kurš teicami pārvalda četras vai piecas Eiropas valodas. Reiz viņš nolēma mācīties rumāņu valodu. Loģiski domājot, tas bija gandrīz kā "nieka lieta" – rumāņu valoda ir radniecīga vairākām valodām, kuras viņš jau zināja. Viņš domāja, ka tas būs vieglāk par vieglu.

Un rezultāts? Viņš cieta neveiksmi, turklāt tā bija nepieredzēta katastrofa. Viņam vienkārši nebija nekādas motivācijas mācīties, un beigās viņš bija spiests padoties.

Neilgi pēc tam viņš aizrautīgi pievērsās ungāru valodai. Šoreiz situācija bija pilnīgi atšķirīga. Viņš to nemācījās, jo ungāru valoda būtu "noderīga" vai "viegla". Bet gan tāpēc, ka viņš bija apmeklējis Budapeštu un bija dziļi apburts ar tās arhitektūru, ēdieniem un kultūru. Tiklīdz viņš dzirdēja ungāru valodu, viņš juta, ka sirds tiek aizskarta.

Viņš vēlējās vēlreiz piedzīvot šo kultūru, taču šoreiz viņš gribēja būt "iekšējais" cilvēks un izbaudīt to vietējā valodā.

Redzi, rumāņu valodas apguve bija kā garlaicīgs iepazīšanās randiņš. Savukārt ungāru valodas apguve – neprātīga, aizrautīga mīlestība.

Bez emocionālas saiknes, jebkuras tehnikas un metodes ir tukšas runas. Tas, kas liek tev turpināt, nekad nav "vajadzētu", bet gan "gribu".

Kā "iemīlēties" valodā?

„Bet man nav iespēju doties uz ārzemēm, un es nepazīstu draugus no tās valsts, ko darīt?”

Labs jautājums. Tev nav patiešām jābrauc uz ārzemēm, lai veidotu emocionālu saikni. Tev tikai jāizmanto savs spēcīgākais ierocis – tava iztēle.

Izmēģini šo metodi: režisē sev "nākotnes filmu".

Tā nav vienkārša "iedomāšanās", bet gan valodu apguvei radīt skaidru, konkrētu, sirdi aizraujošu "garīgo Ziemeļzvaigzni".

Pirmais solis: Izveido savu "filmas ainu"

Aizver acis, nesaki sev "man jāiegaumē vārdi", bet gan pajautā sev:

• Kur ir aina? Vai Parīzes kafejnīcā pie Sēnas upes? Vai Tokijas izakajā vēlu vakarā? Vai saulainā Barselonas ielā? Jo konkrētāka aina, jo labāk.
• Ar ko kopā esi? Vai ar jaunu, vietējo draugu? Vai ar savu nākotnes biznesa partneri? Vai vienkārši tu viens pats, pārliecinoši pasūtot pie pārdevēja?
• Ko jūs darāt? Par kādām interesantām tēmām jūs runājat? Vai par mākslu, ēdieniem, vai jūsu dzīvēm? Vai jūs sirsnīgi smejaties?

Apvieno šīs detaļas ainā, pēc kuras tu ilgojies. Šī aina ir tavs mācību mērķis.

Otrais solis: Iedves "dvēseles emocijas"

Ar attēlu vien nepietiek, filmai ir vajadzīgas emocijas, lai aizkustinātu sirdis.

Tavā ainā pajautā sev:

• Kā es jūtos? Kad es brīvi izrunāju to teikumu, vai es jūtos neticami lepns un satraukts? Kad es sapratu otra joku, vai es jutu, ka sirdis kļuva tuvākas?
• Ko es sajūtu? Ko es dzirdu? Vai tas ir kafijas aromāts gaisā, vai tā ir ielas mūzika, kas nāk no tālienes?
• Ko šis mirklis man nozīmē? Vai tas pierāda, ka mani pūliņi nav bijuši veltīgi? Vai tas paver jaunu pasauli, par kuru esmu sapņojis?

Iekal šīs sajūtas dziļi savā prātā. Ļauj šai "sajūtai" kļūt par tavu ikdienas mācību degvielu.

Trešais solis: Katru dienu "atskaņo" vienu reizi

Vienkārši pieraksti savu "filmas scenāriju".

Pirms katras mācību sesijas veltī divas minūtes, izlasi to vai "atskaņo" to savā prātā.

Kad tev gribas padoties vai šķiet garlaicīgi, nekavējoties atskaņo šo "filmu". Atgādini sev, ka tu negrauz garlaicīgu gramatikas grāmatu, bet gan bruģē ceļu uz to spožo nākotnes brīdi.

Drīz šī iedomātā aina kļūs kā īsta atmiņa, tā tevi vilks un grūdīs, liekot tev labprātīgi turpināt.

Protams, no iztēles līdz realitātei vienmēr ir viens solis. Daudzi baidās tieši no brīža, kad jāuzsāk saruna. Mēs vienmēr gribam gaidīt, līdz būsim "perfekti", lai tad runātu, rezultātā nekad nesākam.

Bet patiesībā tu vari sākt veidot reālu saikni jau tagad. Piemēram, tādi rīki kā Lingogram, kam ir iebūvēts AI reāllaika tulkojums, ļaujot tev nekavējoties un bez šķēršļiem tērzēt ar cilvēkiem no visas pasaules. Tev nav jāgaida, līdz tu būsi teicami apguvis valodu, lai jau laicīgi izbaudītu prieku par saziņu ar svešām kultūrām – tas ir tas, kas aizdedzina tavu "mīlestības sajūtu" dzirksteli.

Tāpēc vairs nemoci sevi ar vārdu "neatlaidība". Labākais veids, kā apgūt valodu, ir kļūt "atkarīgam" no tās.

Aizmirsti tos garlaicīgos iemeslus, atrod kultūru, kas liek tavai sirdij pukstēt straujāk, un režisē sev brīnišķīgu filmu. Tad tu atklāsi, ka valodu apguve vairs nav smags darbs, bet gan romantisks ceļojums, ko tu nevēlēsies, lai beidzas.