Kā "nomira" kādreizējā pasaules "lingua franca" latīņu valoda? Negaidīta atbilde

Mēs bieži domājam, ka angļu valoda ir visur, un šķiet, ka visai pasaulei tā jāmācās. Bet vai esat kādreiz aizdomājušies, vai vēsturē ir bijusi cita valoda, kas reiz bija tikpat dominējoša un plaši izplatīta kā angļu valoda mūsdienās?

Protams, ir. Tā ir latīņu valoda.

Gandrīz divu tūkstošu gadu garumā latīņu valoda bija Romas impērijas oficiālā valoda un Eiropas zinātnes, tiesību, literatūras un diplomātijas valoda. Tās statuss bija vēl izcilāks nekā angļu valodai mūsdienās.

Tomēr dīvainā kārtā mūsdienās, izņemot reliģiskos rituālus Vatikānā, jūs gandrīz vairs nedzirdat nevienu runājam latīniski.

Tātad, kur pazuda šī reiz tik spēcīgā valoda? Kas to "nogalināja"?

Valodas izzušana drīzāk līdzinās ģimenes receptes nodošanai no paaudzes paaudzē

Nesteidzieties ar secinājumiem. Valodas izzušana nav kā slepkavības lieta, tā drīzāk līdzinās stāstam par ģimenes receptes nodošanu no paaudzes paaudzē.

Iedomājieties kādu cienījamu vecmāmiņu, kurai ir slepena, unikāla garšīgas zupas recepte. Viņa iemācīja šo recepti visiem bērniem ģimenē. Kamēr vecmāmiņa bija dzīva, visi stingri ievēroja viņas zupas gatavošanas metodi, un garša bija precīzi tāda pati.

Vēlāk vecmāmiņa nomira. Bērni izklīda un apmetās dažādās pilsētās.

• Bērni, kas dzīvoja pie jūras, uzskatīja, ka zupa būs garšīgāka, ja tai pievienos jūras veltes.
• Bērni, kas pārcēlās uz iekšzemi, atklāja, ka, pievienojot vietējās sēnes un kartupeļus, zupa kļūst bagātīgāka.
• Bērni, kas apmetās tropiskajos apgabalos, pievienoja zupai pikantas garšvielas, lai padarītu to vēl apetītlīgāku.

Pēc vairākām paaudzēm šo "uzlaboto" zupu garša un pagatavošanas veids ļoti atšķīrās no vecmāmiņas sākotnējās receptes. Tās attīstījās neatkarīgi un kļuva par unikālām garšām, piemēram, "franču jūras velšu zupu", "itāļu sēņu zupu" un "spāņu bagātīgo zupu".

Visas tās cēlušās no vecmāmiņas receptes, bet pašu sākotnējo "vecmāmiņas zupu" neviens vairs negatavoja. Tā pastāvēja tikai tajā vecajā pavārgrāmatā.

Tagad saprotat?

Latīņu valoda nav "mirusi", tā vienkārši "dzīvo" daudzos veidos

Šis stāsts ir latīņu valodas liktenis.

Tā "vecmāmiņa" bija reiz tik spēcīgā Romas impērija. Un tā "slepenā garšīgā zupa" bija latīņu valoda.

Kamēr Romas impērija, šī "lielo ģimene", pastāvēja, no Spānijas līdz Rumānijai, visi runāja un rakstīja vienotu, standartizētu latīņu valodu.

Bet, kad impērija sabruka un centrālā vara pazuda, "bērni" – tas ir, mūsdienu Francijas, Spānijas, Itālijas un citu valstu iedzīvotāju senči – sāka "uzlabot" šo valodas zupu katrs savā veidā.

Viņi, pamatojoties uz saviem vietējiem akcentiem un paradumiem, un integrējot citu tautu vārdu krājumu (piemēram, franču valoda integrēja ģermāņu valodas, bet spāņu valoda absorbēja arābu valodu), pielāgoja latīņu valodu vietējām vajadzībām.

Pamazām šīs "jaunās garšas zupas" – tas ir, mūsdienu franču, spāņu, itāļu, portugāļu un rumāņu valoda – arvien vairāk atšķīrās no sākotnējās latīņu valodas, līdz beidzot kļuva par pilnīgi jaunām, neatkarīgām valodām.

Tātad, latīņu valodu neviens "nenogalināja". Tā nav mirusi, bet "dzīvo" daudzu jaunu valodu veidolā. Tā attīstījās, sadalījās, gluži kā vecmāmiņas zupa, turpinoties jaunās formās katra bērna mājās.

Kas tad ir "klasiskā latīņu valoda", ko mēs šodien redzam grāmatās un kas prasa lielas pūles, lai to apgūtu?

Tā ir kā "ģimenes recepte", kas ieslēgta atvilktnē – tā fiksē standartizētāko, elegantāko pagatavošanas veidu kādā konkrētā brīdī, bet tā ir sastingusi, vairs nemainās, kļūstot par "dzīvu fosiliju". Bet pati valoda turpina augt un plūst tautā.

Valoda ir dzīva, komunikācija ir mūžīga

Šis stāsts atklāj dziļu patiesību: valoda ir dzīva, tāpat kā dzīvība, vienmēr plūstot un mainoties.

Šķietami neiznīcināmā valodu hegemonija mūsdienās vēstures ilgajā straumē varbūt ir tikai pārejoša tendence.

Latīņu valodas evolūcija, lai gan radīja daudzveidīgu Eiropas kultūru, tomēr radīja arī komunikācijas barjeras. Spāņu valodā runājošie "pēcteči" vairs nespēja saprast itāļu valodā runājošos "radiniekus".

Šī "saldā problēma" mūsdienās ir vēl izplatītāka, pasaulē pastāv simtiem un tūkstošiem valodu. Par laimi, mēs dzīvojam laikmetā, kurā tehnoloģijas var nojaukt šīs barjeras. Piemēram, tādi rīki kā Lingogram ar savu iebūvēto AI tulkotāju ļauj jums viegli sazināties ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā, neatkarīgi no tā, cik atšķirīga kļuvusi viņu valodu "recepte".

Valodu evolūcija liecina par vēstures plūsmu un cilvēces radošumu. Nākamreiz, saskaroties ar svešvalodu, ielūkojieties tajā kā unikālā "vietējā ēdienā". Tā nav šķērslis, bet gan logs uz jaunu pasauli.

Un ar labiem rīkiem atvērt šo logu būs daudz vieglāk, nekā jūs iedomājaties.