Kāpēc japāņi izmanto "slinko" ķīniešu rakstzīmi, ko mēs esam aizmirsuši?

Kad skatāties japāņu drāmas vai lasāt mangas, vai esat pamanījuši šo dīvaino simbolu:「々」?

Tas bieži parādās vārdos, piemēram, 「人々」 vai 「時々」. Pirmo reizi to ieraugot, jūs varētu būt nedaudz apmulsuši: vai tā ir drukas kļūda, vai arī kāds jauns interneta simbols?

Patiesībā tas ir "ērts brīnumlīdzeklis" slinkajiem, un tā funkcija ir aptuveni līdzvērtīga mūsu "+1", ko izmantojam čatā, vai matemātikas kvadrāta simbolam (²).

"Kopēt-ielīmēt" īsceļš

Šī simbola 「々」 nozīme ir ļoti vienkārša: atkārto iepriekšējo ķīniešu rakstzīmi.

• 人々 (hito-bito) = cilvēki, apzīmē cilvēkus.
• 時々 (toki-doki) = bieži, dažreiz.
• 日々 (hibi) = katra diena.

Redziet, tas ir valodā iebūvēts "kopēt-ielīmēt" īsceļš. Vai tas nav gudri?

Vēl interesantāk, japāņi tam ir devuši ļoti mīļu iesauku, ko sauc par 「ノマ」(noma).

Ja uzmanīgi aplūkojat simbolu 「々」, vai tas neizskatās kā katakanas rakstzīmes 「ノ」 un 「マ」 savienotas kopā? Šī iesauka ir vienkārši nevainojami trāpīga.

Vispazīstamākā "svešā" ķīniešu rakstzīme

Bet vispārsteidzošākais ir tas, ka šis simbols, kas šķietami pilns ar "japāņu īpatnībām", patiesībā ir autentisks "Ķīnas ražojums" un ar senu vēsturi.

Tā saknes meklējamas ķīniešu rakstzīmju kursīvā, un tās oriģināls ir rakstzīme 「仝」 (lasa tóng), kas nozīmē "tas pats" vai "vienāds". Senie kaligrāfi, lai rakstītu ātrāk, rakstzīmi 「仝」 kursīvā pārveidoja par 「々」.

Jau pirms 3000 gadiem Šana dinastijas bronzas priekšmetos šāds lietojums jau bija manāms. Piemēram, uzrakstos, kur iegravēts "子子孙孙", otrais "子" un "孙" tika rakstīti kā atkārtošanas simbols.

Tieši tā, šis simbols, ko mēs uzskatījām par japāņu izgudrojumu, patiesībā ir mūsu senču gudrība. Tomēr vēlākajā valodu evolūcijā modernajā ķīniešu valodā ir ierasts rakstzīmes atkārtot tieši (piemēram, "人人", "常常"), savukārt japāņu valodā šis efektīvais "slinkuma simbols" tika saglabāts un kļuva par oficiālu valodas daļu.

Tas ir tāpat kā jūs atklājat, ka kaimiņš simtiem gadu ir lietojis paaudzēs nodotu slepenu recepti, un izrādās, ka to izgudrojis jūsu paša vecvecvectēvs.

Valoda ir dārgumu krātuve, pilna ar pārsteigumiem

Nākamreiz, kad redzēsiet 「々」, jūs zināsiet, ka tas nav nekāds dīvains simbols, bet gan "dzīvā fosilija", kas ceļojusi cauri tūkstošiem gadu vēsturei un savieno ķīniešu un japāņu kultūras.

Japāņu ievades metodē jums vienkārši jāievada onaji (同じ) vai dou (同), un jūs to viegli atradīsiet.

Valodu pasaule ir tik brīnumaina, pilna ar šādiem negaidītiem pārsteigumiem. Aiz katra simbola var slēpties aizmirsta vēsture, kas savieno dažādas kultūras. Jaunas valodas apguve nav tikai vārdu un gramatikas iegaumēšana, bet drīzāk durvju atvēršana nezināmu stāstu izpētei.

Ja arī jūs aizrauj šie starpkultūru stāsti un ilgojaties bez šķēršļiem sazināties ar cilvēkiem visā pasaulē, tad rīki, piemēram, Intent, varētu jums palīdzēt. Tā iebūvētā AI tulkošanas funkcija ļauj jums tērzēt ar jebkuru savā dzimtajā valodā, it kā jūs būtu veci draugi, kas pazīstami daudzus gadus, viegli atklājot vairāk starpkultūru noslēpumu.