Vairs nejautājiet: "Vai esmu brīvi runājošs?", Iespējams, Jūsu mērķis jau no paša sākuma ir bijis aplams.

Mēs visi esam sev uzdevuši šo jautājumu, iespējams, vairāk nekā simt reižu:

"Kad beidzot es spēšu runāt brīvi angliski?" "Kāpēc pēc tik ilgas mācīšanās es joprojām jūtos nepietiekami "brīvi runājošs"?"

Šis jautājums kā smags akmens guļ uz katra valodu apguvēja sirds. Mums vienmēr šķiet, ka kalna virsotnē atrodas galvenais dārgums, ko sauc par "brīvu valodu prasmi", un, tiklīdz mēs to sasniegsim, visas problēmas būs atrisinātas.

Bet ko, ja es jums teiktu, ka šis kalns, iespējams, nemaz neeksistē?

Šodien mainīsim pieeju. Vairs neuzlūkosim valodu apguvi kā kāpšanu kalnā, bet gan iedomāsimies to kā ēdiena gatavošanas mācīšanos.

Kāds "pavārs" jūs esat?

Tikai sākot mācīties gatavot, jūs, iespējams, spēsiet tikai uzvārīt ātri pagatavojamās nūdeles un uzcept olas. Tas nav nekas, vismaz jūs nebūsiet izsalkuši. Tas ir līdzīgi tam, kā jūs tikko esat iemācījušies pasūtīt kafiju svešvalodā vai pajautāt ceļu – tā ir "izdzīvošanas" fāze.

Pamazām jūs iemācāties pagatavot dažus firmas ēdienus. Ceptas olas ar tomātiem, vistas spārniņi kolā... jūs varat palutināt savus draugus un ģimeni mājās, un viņiem tas patīk. Tas ir līdzīgi tam, kā jūs varat veikt ikdienas sarunas ar ārzemju draugiem, lai gan reizēm sanāk pateikt nepareizu vārdu vai lietot nepareizu gramatiku (tāpat kā gatavojot ēdienu, kad pievienots nedaudz par daudz sāls), taču komunikācija kopumā norit raiti.

Tad atkal parādās tas kaitinošais jautājums: "Vai es esmu "brīvi gatavojošs" pavārs?"

Mēs bieži vien domājam, ka "brīva valodu prasme" nozīmē kļūt par Michelin trīs zvaigžņu šefpavāru. Perfekti pārzināt franču virtuvi, japāņu, Sičuaņas, Guandunas... spēt ar aizvērtām acīm pagatavot perfektu mērci un līdz sīkākajai detaļai zināt visu sastāvdaļu īpašības.

Vai tas ir reāli? Protams, ka nē. Šādas "pilnības" meklēšana tikai radīs jums milzīgu stresu un galu galā liks jums pilnībā atmest ēdiena gatavošanu.

Īstā "brīvā valodu prasme" ir kļūt par pārliecinātu "mājas pavāru"

Labs mājas pavārs nemeklē pilnību, viņš meklē saikni.

Viņa specialitāte, iespējams, ir ikdienas ēdieni, taču reizēm viņš uzdrošinās pagatavot tiramisu. Viņš, iespējams, nezina kādu profesionālu terminu, taču viņš saprot, kā ar pareizām kombinācijām padarīt maltīti gardu un patīkamu. Pats svarīgākais ir tas, ka viņš spēj sarīkot veiksmīgas vakariņas – draugi sēž pie galda, bauda ēdienu un patīkami sarunājas. Maltītes mērķis ir sasniegts.

Tas arī ir patiesais valodu apguves mērķis.

• Plūdums (Fluidity) > Absolūta precizitāte (Accuracy) Mājas pavārs, gatavojot ēdienu, ja konstatē, ka nav sojas mērces, nesastingst uz vietas. Viņš padomās: "Vai es varu to aizstāt ar nedaudz sāls un cukura?" Un tā ēdiens tiek gatavots tālāk, un vakariņas netiek pārtrauktas. Valodu apguvē ir līdzīgi – kad jūs aizķeraties, vai jūs apstājaties un saspringti domājat par to vis"perfektāko" vārdu, vai arī maināt veidu, kā izteikt savu domu, lai saruna turpinātos? Ļaujiet sarunai plūst – tas ir svarīgāk nekā katrs perfekti formulēts vārds.

• Izpratne un mijiedarbība (Comprehension & Interaction) Labs pavārs ne tikai prot gatavot, bet arī izprot "ēdājus". Vai viņiem patīk ass vai salds? Vai kāds ir alerģisks pret zemesriekstiem? Vai šī maltīte ir dzimšanas dienas svinības vai biznesa tikšanās? Tas nosaka, kādu ēdienu jums gatavot. Valodu "mijiedarbība" ir šī "emocionālā inteliģence". Jums ir ne tikai jāsaprot, kādus vārdus otrs ir pateicis, bet arī jāizprot viņa neizrunātās emocijas un zemteksts. Komunikācijas pamatā nekad nav tikai valoda, bet gan cilvēki.

Atbrīvojieties no apsēstības ar "dzimtās valodas runātāju"

"Es gribu runāt kā dzimtās valodas runātājs." Šis teikums ir kā pavārs, kurš saka: "Es gribu gatavot tieši tāpat kā Michelin šefpavārs."

Tas ir ne tikai nereāli, bet arī ignorē faktu: vienota "dzimtās valodas runātāja" standarta nemaz nav. Lielbritānijas Londonas akcents, Amerikas Teksasas akcents, Austrālijas akcents... viņi visi ir dzimtās valodas runātāji, taču skan pilnīgi atšķirīgi. Tāpat kā Sičuaņas un Guandunas virtuves meistari – viņi abi ir izcili ķīniešu pavāri, taču viņu stili krasi atšķiras.

Jūsu mērķis nav kļūt par kāda cita kopiju, bet gan par sevi pašu. Jūsu akcents ir daļa no jūsu unikālās identitātes, un, ja jūsu izruna ir skaidra un spējat efektīvi komunicēt, ar to ir pietiekami.

Tātad, kā kļūt par pārliecinātāku "mājas pavāru"?

Atbilde ir vienkārša: Vairāk gatavojiet, vairāk aiciniet viesus.

Jūs nevarat tikai skatīties un nepraktizēt. Tikai mācīties receptes (iegaumēt vārdus, mācīties gramatiku) ir bezjēdzīgi, jums ir jādodas uz virtuvi un pašrocīgi jāizmēģina. Aiciniet draugus uz mājām, lai paēstu (meklējiet sarunu biedrus), pat ja sākumā tie ir tikai visvienkāršākie ēdieni (visvienkāršākās sarunas).

Daudzi teiks: "Es ļoti baidos sabojāt, ko darīt, ja citiem tas negaršos?" (Es ļoti baidos kļūdīties, ko darīt, ja citi mani izsmies?)

Šādas bailes ir normālas. Par laimi, tagad mums ir rīki, kas var jums palīdzēt. Iedomājieties, ja jūsu virtuvē būtu gudrs palīgs, kas reāllaikā palīdzētu jums tulkot "ēdāju" vēlmes, atgādinātu par gatavošanas temperatūru, vai tad jūs neuzdrošinātos drosmīgi mēģināt?

Intent ir tieši tāds rīks. Tā ir tērzēšanas lietotne ar iebūvētu AI tulkošanu, kas ļauj jums bez šķēršļiem komunicēt ar cilvēkiem no jebkura pasaules stūra. Jums vairs nav jāvilcinās bailēs nesaprast vai nespēt skaidri izteikties. Tā ir kā jūsu "virtuves burvju palīgs", kas palīdz atrisināt mazās tehniskās grūtības, ļaujot jums koncentrēties uz "gatavošanas un dalīšanās" prieku – tas ir, saziņas prieku.

Tātad, sākot ar šodienu, vairs neiespringstiet par jautājumu: "Vai esmu brīvi runājošs?"

Uzdodiet sev labāku jautājumu:

"Ar ko es šodien gribu "paēst maltīti"?"

Jūsu mērķis nav kļūt par nesasniedzamu "Michelin šefpavāru", bet gan par laimīgu un pārliecinātu "mājas pavāru", kurš spēj ar valodu kā "gardumu" sildīt sevi un veidot saiknes ar citiem.

Apmeklējiet https://intent.app/ jau tagad un sāciet savas pirmās "starptautiskās vakariņas".