Tu, iespējams, nezini, ka tu katru dienu lieto “acteku valodu”
Vai esi kādreiz aizdomājies, cik liels attālums mūs šķir no senajām, zudušajām civilizācijām?
Mums bieži šķiet, ka tādas civilizācijas kā acteku (Aztec) pastāv tikai vēstures grāmatās un muzejos – noslēpumainas, tālas un bez jebkādas saistības ar mūsu dzīvi.
Bet ko darīt, ja es tev teiktu, ka tu ne tikai zini kādu acteku valodu, bet pat katru dienu to “runā”?
Nesteidzies ar šaubām. Sāksim ar kaut ko, ko tu noteikti labi pazīsti: šokolādi.
Tu visu laiku “baudīji” senu valodu
Iedomājies, šokolāde ir tavs mīļākais deserts. Tu pazīsti tās zīdaino maigumu, bagātīgo garšu, laimes sajūtu, ko tā sniedz. Bet vai tu kādreiz esi aizdomājies, no kurienes cēlies pats vārds?
Vārds “šokolāde” (Chocolate) cēlies no nahuatlu valodas (Nahuatl), ko runāja acteki — “xocolātl”, kas nozīmē “rūgtais ūdens”. Tieši tā, tā ir valoda, ko lietoja civilizācija, kura radīja grandiozās piramīdas.
Arī avokado (Avocado), ko mēs bieži ēdam, nāk no nahuatlu valodas vārda “āhuacatl”. Savukārt tomāts (Tomato) — no “tomatl”.
Tas ir kā tad, ja tu visu mūžu esi ēdis savu mīļāko ēdienu, un vienu dienu pēkšņi atklāj, ka tā slepenajā receptē ir kāda sena garšviela, par kuru tu nekad neesi dzirdējis, bet kura ir ārkārtīgi svarīga. Tu neesi “atklājis” jaunu garšu, bet beidzot esi sapratis tās garšas avotu. Tavas attiecības ar šo ēdienu kopš tā laika ir kļuvušas dziļākas.
Šie vārdi, ko mēs uzskatām par pašsaprotamiem, ir nahuatlu valodas “slepenās garšvielas”, kas klusi paslēptas mūsu ikdienā. Tā nav mirusi, un tā nav arī nesasniedzama. Tā dzīvo uz mūsu galdiem, tā dzīvo mūsu garšas kārpiņās.
Valoda nav muzeja fosilija, bet gan plūstoša upe
Vispārsteidzošākais ir tas, ka nahuatlu valoda nedzīvo tikai vārdu etimoloģijā.
Tā nav “jau izzudusi” valoda.
Šodien Meksikā vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku joprojām runā nahuatlu valodā kā savā dzimtajā valodā. Šis skaits pat pārsniedz atsevišķu Eiropas valstu oficiālās valodas runātāju skaitu.
Viņi šajā valodā domā, raksta dzeju, stāsta stāstus, tērzē ar ģimenes locekļiem. Tā nav relikvija, kas izstādīta stikla vitrīnā, bet gan strauji plūstoša, dzīvības pilna upe.
Mums bieži ir nepareizs priekšstats, ka pasaulē ir tikai dažas “svarīgas” valodas, bet pārējās valodas, it īpaši pamatiedzīvotāju valodas, ir kā liesma, kas drīz nodzisīs, trauslas un tālas.
Taču patiesība ir tāda, ka pasaule ir pilna ar “slēptajiem dārgakmeņiem” kā nahuatlu valoda. Tās ir veidojušas mūsu pasauli, bagātinājušas mūsu kultūru, taču bieži vien tās ir palikušas nepamanītas.
No “zina vārdu” līdz “pazīst cilvēku”
Zināt vārda “šokolāde” izcelsmi ir interesants fakts. Bet šīs lietas patiesā nozīme sniedzas tālu aiz tā.
Tā mums atgādina, ka pasaule ir mazāka, nekā mēs domājam, un daudz ciešāk saistīta, nekā mēs iedomājamies. Starp mums un šķietami “eksotiskajām” kultūrām patiesībā vienmēr ir pastāvējušas neredzamas saites.
Patiesā izpēte nav meklēt kaut ko eksotisku tālās kultūrās, bet gan atklāt saikni starp mums un tām.
Agrāk sazināties ar nahuatlu valodas runātāju bija gandrīz vai neiespējami. Bet šodien tehnoloģijas lauž šīs kādreiz nesalaužamās barjeras. Mums vairs nav jākļūst par lingvistiem, lai pārvarētu valodu plaisu un iepazītu dzīvu cilvēku.
Rīki, piemēram, Lingogram, ar iebūvētu jaudīgu mākslīgā intelekta tulkošanu, ļauj tev viegli sarunāties ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā. Tas nav tikai teksta tulkošana, tas paver tev logu, ļaujot tev pašam redzēt un dzirdēt citu kultūru reālo dzīvi un domāšanu.
Iedomājies, ka, tērzējot, tu iepazīsti nahuatlu valodas runātāju no Meksikas. Tu vairs ne tikai “zini” kādu vārdu, bet “pazīsti” kādu cilvēku. Tu iepazīsti viņa dzīvi, viņa humoru, viņa skatījumu uz pasauli.
Tajā brīdī “sena valoda” pārvēršas siltā, personīgā saiknē.
Tava pasaule var būt plašāka, nekā tu iedomājies
Nākamreiz, kad baudīsi šokolādi vai pievienosi avokado salātiem, ceru, ka tu atcerēsies stāstu aiz tā.
Tas nav tikai interesants fakts par valodu.
Tas ir atgādinājums: mūsu pasaule ir pilna ar aizmirstiem dārgumiem un ignorētām balsīm. Patiesā gudrība nav iekarot nezināmo, bet gan ar pazemību un ziņkāri ieklausīties un veidot saiknes.
Pasaule nav plakana valstu karte, bet gan dzīvības pilns, trīsdimensiju gobelēns, kas austs no neskaitāmām unikālām balsīm.
Tagad dodies ceļā un ieklausies.