Vairs nesaki "Paldies"! Argentīnā šis vārds tevi var acumirklī "izsviest no aprites"

Vai tu kādreiz esi tā juties?

Ceļojot uz jaunu vietu, tu jūties kā autsaiders. Vietējie smaida, bet tu nezini, kas ir smieklīgi; visi ievēro kādu nerakstītu vienošanos, bet tu jūties kā iebrucējs, apjucis un neveikls.

Tā ir sajūta, it kā visi zinātu kādu "sociālo paroli", izņemot tevi.

Argentīnā šī "sociālā parole" bieži vien slēpjas kādā maģiskā dzērienā. Tu, iespējams, to esi redzējis ziņās – pat Messi visur nēsā kaut ko, kas izskatās pēc "mitras zāles bļodā".

To sauc par Mate tēju (Mate). Bet, ja tu domā, ka tas ir tikai parasts tējas veids, tad tu ļoti maldies.

Iedomājieties matē tēju kā "plūstošu hotpotu"

Lai patiesi saprastu matē tēju, neuzskatiet to par kafiju vai piena tēju. Iedomājieties to kā Dienvidamerikas versiju "plūstošam hotpotam".

Padomājiet, kā ir, kad mēs ēdam hotpotu?

Fokuss nekad nav uz vēdera piepildīšanu, bet gan uz dzīvīgo, kopīgo atmosfēru. Visi sēž ap katlu, viens paņem ar irbulīti, otrs paņem ar irbulīti, sarunājas, smejas un joko, un attiecības satuvinās šajā savstarpējā apmaiņā.

Ar matē tēju ir tāpat. Tas ir sociāls rituāls.

Argentīnā, vai nu parkā, birojā vai draugu pulkā, vienmēr ir viens cilvēks, kurš ir "saimnieks" (vietējie to sauc par cebador). Šis cilvēks ir atbildīgs par ūdens iepildīšanu, uzpildīšanu un pēc tam to pašu tējkannu, to pašu salmiņu, secīgi nodod visiem klātesošajiem.

Jā, tu nekļūdījies, visi dala vienu tējkannu, vienu salmiņu.

Tāpat kā mēs dalām vienu hotpotu, viņi dala šo matē tējas tasi. Tu iedzer malku, es iedzeru malku, un tiek nodota ne tikai tēja, bet arī uzticība un signāls "mēs esam vienā komandā".

Nezini noteikumus? Viens vārds var tevi "likt aiziet no galda"

Ēdot hotpotu, ir noteikumi, piemēram, nejaukt katlā ar saviem irbulīšiem. Dzerot matē tēju, protams, arī ir savi "nerakstītie noteikumi".

Un vissvarīgākais, kā arī tas, kas visvieglāk var sagādāt problēmas ārzemniekiem, ir tas, kā pieklājīgi beigt.

Iedomājieties, hotpot pasākumā ir tava kārta dzert matē tēju. "Saimnieks" tev pasniedz tējkannu, tu izdzer, un tad dabiski nodod to atpakaļ. Pēc brīža viņš atkal tev to pasniegs.

Šis process turpināsies cikliski.

Tātad, ja tu vairs nevēlies dzert, ko darīt?

Tu, iespējams, izlaudīsi: "Paldies (Gracias)!"

Nekādā gadījumā!

Matē tējas "mielastā" pateikt "Paldies" nav pieklājīgi, bet gan skaidrs signāls, kas nozīmē: "Esmu pietiekami dzēris, vairs man nedodiet."

Kad tu "saimniekam" saki "Paldies", tas ir tas pats, kas hotpot pasākumā visiem pateikt: "Esmu paēdis, jūs turpiniet." Pēc tam šī dalīšanās kārta dabiski tevi izlaidīs.

Daudzi cilvēki, nezinot šo noteikumu, pieklājīgi pateica "Paldies" un pēc tam ar ilgu skatu vēroja, kā matē tēja tiek nodota citiem, nekad vairs neatgriežoties viņu rokās, un prātoja, vai viņi nav izstumti.

Patiesa iekļaušanās sākas ar "zemteksta" izpratni.

Redzi, vienkāršs vārds, bet dažādos kultūras kontekstos tā nozīme ir pilnīgi atšķirīga.

Tas taču ir ceļošanas un starpkultūru apmaiņas pievilcīgākais aspekts, vai ne? Tas liek tev saprast, ka patiesa saikne starp cilvēkiem bieži vien slēpjas šajos "zemtekstos", kas ir ārpus valodas.

Zinot, kad pamāt ar galvu, kad klusēt, kad "Paldies" ir patiesa pateicība, un kad tas nozīmē "Esmu beidzis" – tas ir svarīgāk par jebkuru ceļvedi.

Protams, lai patiesi sadraudzētos ar vietējiem, ar "hotpot noteikumu" zināšanu nepietiek – valoda vienmēr ir pirmais solis. Ja, daloties matē tējā, varētu runāt par Messi un dzīvi, izmantojot otra cilvēka valodu, tā noteikti būtu lieliska sajūta.

Valodas barjeru pārvarēšana patiesībā ir vienkāršāka, nekā tu domā. Tādi rīki kā Lingogram ir radīti tieši šim nolūkam. Tā ir tērzēšanas lietotne ar iebūvētu AI tulkošanu, kas ļauj tev sazināties bez šķēršļiem ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā, izmantojot savu dzimto valodu.

Nākamreiz, kad kāds svešā zemē tev pasniegs tasi "dīvaina dzēriena", ceru, ka tu to ne tikai pārliecinoši pieņemsi, bet arī, pateicoties patiesai saziņai, pārvērtīsi svešinieku par draugu.

Jo patiesa iekļaušanās nekad nav par tējas izdzertu, bet gan par stāsta dalīšanos tajā brīdī.