Neapstājies pie Ziemassvētku vecīša vien – meksikāņi pastāstīs, kā patiesi svinēt svētkus, "sasitot pagātni"

Kas jums nāk prātā, domājot par Ziemassvētkiem? Ziemassvētku eglīte ar lampiņām, balts sniegs, vai Ziemassvētku vecītis, kas brauc kamanās ar ziemeļbriežiem?

Mums visiem ir ļoti pazīstams šis "globālais standarts" Ziemassvētku šablons. Bet, godīgi sakot, tas vienmēr šķiet kā rūpīgi iepakota komerciāla izrāde – skaļa, bet bez cilvēcīguma.

Bet ko tad, ja es jums pastāstītu, ka pasaules otrā pusē ir vieta, kur Ziemassvētki tiek svinēti tikpat dzīvīgi un karsti kā mūsu Ķīniešu Jaunais gads, piepildīti ar atkalredzēšanās prieku un vecā gada pavadīšanas, jaunā sagaidīšanas rituāliem?

Šī vieta ir Meksika. Viņu svinēšanas veids ir vienkāršs, tiešs, bet dziļi aizkustinošs.

Kā ar pūšļošanu, tā “sasitot” Jauno gadu

Kāpēc mēs ķīniešu Jaunajā gadā spridzinām petardes? Lai nobiedētu Nian briesmoni, padzītu neveiksmes un sagaidītu veiksmi jaunajā gadā.

Meksikāņiem ir līdzīgs "slepenais ierocis" — tā ir pinjata (Piñata).

Jūs, iespējams, esat redzējuši to filmās – krāsaina no papīra masas veidota tvertne, pakarināta augstu, un cilvēki aizsietām acīm pēc kārtas sit ar nūju.

Bet tas noteikti nav tikai ballītes spēle.

Tradicionālajai pinjatai centrā ir apaļa bumba ar septiņiem stūriem. Šie septiņi stūri simbolizē septiņus nāves grēkus: alkatību, slinkumu, skaudību, augstprātību... Tie ir "neveiksmes", kas vairāk vai mazāk pastāvēja katrā no mums pagājušajā gadā.

Aizsietas acis simbolizē to, ka mēs paļaujamies uz "ticību", nevis uz to, ko redzam, lai cīnītos pret mūsu iekšējo tumsu. Kad cilvēki kopīgiem spēkiem ar nūjām sasit pinjatu gabalos, tas nav tikai liels troksnis, bet gan paziņojums: mēs pilnībā sadragājam visas pagājušā gada nepatikšanas, grēkus un neveiksmes.

Kad pinjata saplīst, no tās kā ūdenskritums izbirst saldumi un krāsainas papīra strēmeles, un visi gavilējot steidzas tās dalīt, baudot šo saldo "labklājību".

Vai šis "pagātnes sadragāšanas un labklājības dalīšanās" rituāls nav spēcīgāks un dziļāks par vienkāršu dāvanu atvēršanu?

Patiesi svētki ir “satikšanās maratons”

Ar "pinjatas sišanas" rituālu kā galveno, Meksikas Ziemassvētku sezona (viņi to sauc par Posadas) ir kā deviņas dienas ilgs "ciemošanās maratons".

No 16. decembra līdz Ziemassvētku vakaram kaimiņi, draugi un ģimene katru vakaru rīko ballītes. Nav daudz sarežģītu rituālu, galvenā ideja ir viena: būt kopā.

Visi pulcējas kopā, dala ēdienu, dzied skaļi un, protams, vissvarīgākā daļa ir kopīgi "sasist" to pinjatu, kas simbolizē vecās dienas raizes. Tā ir svētku dvēsele – nevis tas, ko tu saņem, bet gan tas, ar ko tu esi kopā, kam tu kopīgi atvadies un ko kopīgi sagaidīsi.

Svētku garša ir “mammas īpašā” sildoša zupa

Tik jautrā ballītē, protams, neiztikt bez gardumiem. Meksikas Ziemassvētku galda ēdieni arī ir pilni ar mājas garšu.

Aizmirstiet tās aukstās salātes! Aukstās ziemas naktīs meksikāņi pasniegs tvaikojošu Pozole bļodu. Tā ir bieza zupa, kas vārīta no lieliem kukurūzas graudiem un cūkgaļas, garšo nedaudz līdzīgi mūsu ķīniešu "Si Shen Tang" – bagātīga un sātīga, viena malks sasilda no kuņģa līdz sirdij.

Ir vēl kāds ēdiens, ko mēs, ķīnieši, uzskatām par īpaši pazīstamu – Tamales. Tas ir izgatavots no kukurūzas mīklas, pildīts ar vistu, cūkgaļu un citām pildījuma sastāvdaļām, pēc tam ietīts kukurūzas lapās vai banānu lapās un tvaicēts. Gan forma, gan "pamatēdiena" statuss ir ļoti līdzīgs mūsu Zongzi.

Protams, ir arī karstvīns (Ponche), kas vārīts ar dažādiem augļiem un kanēli, kā arī salds šokolādes kukurūzas dzēriens (Champurrado). Katrs ēdiens ir piepildīts ar siltu "kopīgās dalīšanās" sajūtu.

Svētku patiesā jēga ir savienojums pāri valodu barjerām

Līdz šim jūs, iespējams, esat sapratuši, ka gan Meksikas Ziemassvētkos, gan mūsu ķīniešu Jaunajā gadā galvenā vērtība patiesībā ir viens vārds: Savienojums (Connection).

Mēs ilgojamies pēc savienojuma ar ģimeni un draugiem, ar tradīcijām, un vēl jo vairāk – ar cerību "atvadīties no vecā un sagaidīt jauno". Šie svētku rituāli, neatkarīgi no tā, vai tā ir pūšļošana vai pinjatas sišana, palīdz mums veidot šo savienojumu.

Tomēr mūsdienās mēs bieži jūtam, ka šis savienojums kļūst arvien grūtāks. Varbūt mēs varam mācīties no meksikāņiem: īsts savienojums prasa aktīvu radīšanu, pat nedaudz "laušanas" drosmes.

Valodu barjeras laušana ir pirmais solis.

Iedomājieties, ja jūs varētu tērzēt tiešsaistē ar meksikāņu draugu, pajautāt viņam, kā tiek gatavota viņu ģimenes tradicionālā Pozole zupa, vai kādas formas pinjatu viņi ir sagatavojuši šogad. Šāda patiesa saziņa ir daudz spilgtāka un dziļāka par desmit tūkstošu ceļojumu ceļvežu lasīšanu.

Tieši tam domāti tādi rīki kā Lingogram. Tā nav tikai tērzēšanas programma; tās iebūvētā AI tulkošanas funkcija ļauj jums gandrīz bez šķēršļiem reāllaikā sarunāties ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā. Tā nojauc biezāko sienu, ļaujot jums vairs nebūt tikai kultūras "novērotājam", bet gan kļūt par patiesu "dalībnieku" un "savienotāju".

Tāpēc nākamreiz, kad svinēsiet svētkus, vairs neapmierinieties tikai ar virspusējiem rituāliem.

Mēģiniet "sasist" kaut ko – sasitiet pagātni, kas jūs nomoka, sasitiet barjeras, kas traucē jūsu saziņai ar pasauli. Jūs atklāsiet, ka, atlūzām krītot, jūsu priekšā atklājas patiesāka, siltāka un svinēšanas cienīgāka jauna pasaule.